Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas iniciatīvas šā gada 1. jūnijā Ministrijas telpās notika prezentācija, kurā ekspertu, VID darbinieku un atbilstības pārbaudes institūciju klātbūtnē tika demonstrēts, apspriests un izvērtēts LKASA biedra, ražotāja CHD izstrādāts kases sistēmas koncepts, kas būtu risinājums optimālākai – ātrākai un ekonomiskākai – pieejai iekārtu atbilstības pārbaužu veikšanai un tālākai reģistrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā. Tika diskutēts par potenciālajām priekšrocībām un iespējamajiem riskiem. Tādējādi tiktu novērsti šobrīd būtiskākie kavējošie elementi dažādo kases sistēmu ieviešanā lietošanai saprātīgos termiņos un kases aparātu reformas uzdevuma pildīšanā.

Līdzšinējie procesi rāda, ka ar katras unikālas iekārtas nokļūšanu sertificējošo atbilstību pārbaudošo institūciju rokās tiek uzsākts laikietilpīgs process, kurā notiek ne tikai iekārtas atbilstības pārbaude MK noteikumos aprakstītajām prasībām, bet arī dažādiem iedomātiem tirdzniecības procesa un IT sistēmu riskiem, notiek sarežģīto programmatūras pirmkodu un funkcionālā analīze.

Sapulcē tika konstatēts, ka jārēķinās ar esošiem, vismaz 250 individuāliem tirgotāju lietotiem kases sistēmu risinājumiem, turklāt katram no tiem notiek vidēji vismaz četri programmatūras atjauninājumi gadā. Līdz ar to elementāri aprēķini rāda, ka esošajām trim atbilstības pārbaudes institūcijām būtu jāizpilda pa vienai atbilstības pārbaudei katru dienu, savukārt VID jāreģistrē pat vairākas jaunas sistēmu modifikācijas katru dienu. Turklāt, joprojām ir aktuāls jautājums par to, ka pastāv tirgotāju loks, kuriem pat nebūs iespējams iesniegt atbilstības pārbaudei savu lietoto uzskaites sistēmu pirmkodus.

Tādējādi universālas kases sistēmas risinājuma izmantošana, kas bez papildus sertificēšanas būtu integrējama ar vairākām ERP (uzņēmumu vadības programmām) būtu progresīvs solis, lai izkustētos no iestigušā procesa, un daudzi šobrīd neziņā esošie sistēmu lietotāji redzētu risinājumu pārejai uz jauno kārtību bez pārmērīgām papildus investīcijām.

Šobrīd tiek gaidīts VID pieaicinātā neatkarīgā eksperta atzinīgs vērtējums šādam kompromisa risinājumam, kas arī ļautu saprātīgos termiņos un reāli virzīt kases aparātu reformu.

Atgriežoties pie tēmas, ka kases aparātu reformas gaitā neskaidrību steidzama risināšana būtu nepieciešama vienotas noteikumu izpratnes gūšanai, dialoga veidošanai starp ekspertiem, ierīču ražotājiem un noteikumu autoriem, nonāksim pie raitāka tempa kases aparātu reformas realizēšanai.

Šā gada 22. martā Latvijas Tirgotāju asociācijas organizētajā sanāksmē ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu tika panākta vienošanās par ekspertu grupas izveidošanu, kas tika realizēta 4. aprīlī. Par ekspertu grupas vadītāju tika iecelts VID juridisko jautājumu konsultants Māris Knoks. Ekspertu grupas sastāvā ietilpst speciālisti no VID, kā arī pašlaik reģistrētajām atbilstības institūcijām Ernst & Young, KPMG un Monitoringa centrs. Aprīļa sākumā ekspertu grupai tika nodots pirmais skaidrošanai paredzētais jautājumu kopums (10 jautājumi), kuri ietvēra turpmāk minētās tēmas.

1. Pulkstenis.

Jautājums: Vai vienīgais punkts noteikumos, kur pieminēts pulkstenis (20.3) un kurš pēc būtības nosaka plombu izvietošanas kārtību (ierīces plombēšanu), kaut kādā veidā satur arī skaidrojumu par datuma un laika uzstādīšanas ierobežojumiem iekārtā?

2. Hash kontrolsummas aprēķina algoritmu, kurš ir pārbaudāms un atkārtojams.

Jautājums: Lai izvairītos no turpmākām domstarpībām un interpretācijas, nodefinēt vienu, šai prasībai atbilstošu aprēķina metodi (ietverot piemērus un pārbaudes rīkus) un to publicēt (normatīvo aktu grozījumos vai papildus materiālos).

3. XML shēma (2. pielikums) un 1. pielikumā sniegtā tabula, satur atšķirīgu specifikāciju.

Jautājums: Lai izvairītos no turpmākām domstarpībām un interpretācijas, sagatavot un publicēt normatīvo aktu grozījumus vai papildus materiālus, kuros precizētas prasības. Nodrošināt kontroles datnes pārbaudes un XML validēšanas iespējas publiskā vidē.

4. Terminu “darījuma sagatavošana” vai “darījuma informācijas sagatavošana” izmantošana VID skaidrojošajos dokumentos.

Jautājums: Lai izvairītos no pārpratumiem, terminiem nepieciešams izklāsts, lai būtu iespējama atbilstoša iekārtas funkcionalitātes projektēšana.

5. No ierīcei pieslēgtām citām iekārtām saņemtās informācijas veids, formāts, struktūra, saturs un šo elementu kontrole.

Jautājums:  Vai pa drošiem ievades un izvades kanāliem, kuros informācijas plūsmu kontrolē reģistrētā programma (atbilstoši: ar pārbaudītu un notestētu tās funkcionalitāti un pirmkodu), saņemamā informācija ir kādā veidā ierobežojama atbilstoši noteikumiem?

6. Iekārtas integrēšana ar uzņēmuma uzskaites vadības sistēmu (ERP).

Jautājums: Vai noteikumi nosaka specifikāciju datu ievadei ierīcē no tai pieslēgtajām (integrētajām) ierīcēm?

7. Iesniedzot ierīci uz atbilstības pārbaudi, kāds ir noteiktais etalons?

Jautājums: Vai atbilstības pārbaude izvērtē iespējamās konfigurācijas, vai tās visas ir pilnībā jānodrošina sertificējot iekārtu?

8. Komentāru, paziņojumu un papildus informācijas iekļaušana pārdošanas čekā.

Jautājums: Vai attiecībā uz šo tēmu ir kāds papildus, vērā ņemams regulējums?

9. Citas informācijas glabāšanas elektroniskās kontroles datnē.

Jautājums: Vai atbilstoši MK noteikumiem, tiek pieļauts elektroniskās kontrollentes datnē glabāt papildus vēl kādu informāciju, kura vizuāli nav tikusi atspoguļota izdrukātajos dokumentos.

10. Kases čeku drukas ierīce un citas drukas ierīces.

Jautājums: Lietderīgi būtu 15.2. un 16.3. punktos minētos terminus pārsaukt atbilstoši 12.3. punktā minētajam un lietot vienotu terminoloģiju. Savukārt, ierīcei pieslēgtām citām drukas ierīcēm, kas nav paredzētas čeku un pārskatu drukāšanai, bet paredzētas rēķinu, biļešu, talonu izdrukai nepiemērot noteikumos uzstādītās prasības (pie ierīces atbilstības pārbaudes, analizējot tās reģistrētās programmas pirmkodu, pārliecināties par risku izslēgšanu un ierīces darbības neievainojamību, izmantojot tai pieslēgtas papildus drukas iekārtas).

Jāatzīmē, ka laiks steidz pietiekami strauji, un atbildes uz jautājumiem joprojām nav izdevies saņemt. Diemžēl tas arī bremzē tālāku skaidrības viešanu ražotājiem un apkalpojošiem dienestiem turpmākas darbības plānošanai un komunikācijai ar iekārtu lietotājiem.

Šobrīd tiek gatavots nākamais jautājumu kopums, un tas tiks iesniegts ekspertu grupai, tiklīdz tiks saņemti precizējošie skaidrojumi uz ekspertu grupai iepriekš nosūtītajiem jautājumiem.

20. janvārī apkalpojošo dienestu pārstāvjiem (ierobežotā skaitā) bija iespēja piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta organizētajā seminārā. VID laipni organizēja tikšanos, lai vēstītu aktualitātes kases aparātu reformā un diskutētu par jautājumiem, kas skar apkalpojošos dienestus.

Tikšanās laikā bija iespēja iepazīties ar vairākām interesantām tēmām:

• ēnu ekonomikas īpatsvaru, kases aparātu lomu ēnu ekonomikā, cīņu ar ēnu ekonomiku un tās kaitējošo ietekmi uz vidi;
• jauno kases aparātu un to prasību ieviešanas gaitas retrospekciju un plānu;
• skaidrojumu par kases aparātu un kases sistēmu lietošanu, par atšķirību starp kases aparātiem, kas ir un nav slēdzami pie datora.

Uzzinājām arī, kur meklējami VID metodiskie materiāli, un noklausījāmies, kādus dokumentus esam iesnieguši, veicot apkalpojošā dienesta pārreģistrāciju, kā arī to, kādi dokumenti iesniedzami, lai pieteiktos par atbilstības institūciju. Turklāt tika piedāvāts ieskats jauno EDS formu apstrādei, kas paredzētas kases aparātu informācijas ievadīšanai.

Saprotams, VID bija sagatavojis tik apjomīgu informācijas klāstu, ka netika rasta iespēja pārrunāt un apskatīt apkalpojošo dienestu iesūtītos jautājumus, visdrīzāk tādējādi arī atbildes uz tiem izpalika.

Jāpiezīmē, ka semināra sākuma fāzē jau iepriekš tika pieminēts, ka laika ekonomijas nolūkos tehniskie jautājumi skatīti netiks (diemžēl telpa kases aparātu apkalpojošo dienestu semināram bija pieejama vien līdz 13:00).

Noprotam, ka mūsu dārgais laiks vērtīgs ir visiem, kā noslogotajiem VID darbiniekiem, tā arī tiem nozares pārstāvjiem, kas bija speciāli posušies un mērojuši ceļu uz šo pasākumu no visām mūsu valsts pusēm, izbrīvēdami laiku gan atkļūšanai, gan pārrunām.

Protams, bija arī daži nepacietīgie, kas nerimās un vēlējās saņemt atbildes uz viņus interesējošiem tehniskas dabas jautājumiem, kā rezultātā seminārā drīzāk tika izjaukta mierīgā gaisotne, un nevietā tika izsaukti strīdi, kuros, šķiet, neviena no pusēm īsti komfortabli nejutās. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji lika skaidri noprast, ka uz dažiem specifiskiem tehniskiem jautājumiem viennozīmīgas atbildes nemaz neesot, un šādos gadījumos atbilde varētu tikt variēta, balstoties uz konkrētās situācijas.

Šoreiz jāsaka, visi tie, kuri bija pulcējušies ne tikai no Rīgas, bet arī no dažādiem attāliem valsts nostūriem, varēja atgriezties mājup ar vēstījumu mājās palikušajiem un dalīties ar gūto informāciju par to, kā uzņēmējiem jāizvēlas kases aparāti un sistēmas atbilstoši gada apgrozījumam, un kādus dokumentus tie snieguši, lai pārreģistrētos, kā kļūt par atbilstības institūciju, un kas aptuveni sagaidāms, reģistrējot iekārtu datus EDS. Ļoti iespējams, ka citas tēmas palika neatrisinātas, neuzklausītas un līdz galam neizrunātas.

Šajā gadā esam iesoļojuši ar jaunām cerībām, plāniem un novēlējumiem, lai gan uz tās pašas nots, uz kuras aizvadījām iepriekšējo – ja skatam vienu no šī brīža aktualitātēm nozarē: MK noteikumu (95, 96) ieviešana reālajā dzīvē.

Kopš noteikumu pieņemšanas, sabiedriskajā telpā jau vairakkārt šī ir bijusi diskusiju tēma, trīs iesaistītās puses paudušas viedokli, pamatojot to ar tā brīža faktiem un cipariem: Valsts ieņēmumu dienests norāda uz “veco” iekārtu ļaunprātīgu izmantošanu, nodarot ļaunumu valsts budžetam, uzņēmēji satraucas par jaunām izmaksām kā traucējošu faktoru uzņēmējdarbībai, apkalpojošie dienesti savukārt ir aicinājuši visām pusēm piestrādāt pie kopējas sapratnes, neskaidrību novēršanas un termiņu sakārtošanas.

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir izrādījis iniciatīvu dialogam un aicina kases aparātu apkalpojošos dienestus uz semināru, kurā VID klāstīs aktuālu informāciju par “jauno” kases aparātu ieviešanas procesu, reģistrēšanas kārtību un būs gatavi sniegt atbildes uz apkalpojošo dienestu sagatavotiem jautājumiem.

Aicinājums, nepalaist garām šo dialogu un sagatavoties tam atbilstoši ar šī brīža aktuālajiem jautājumiem. Tiem, kuri vēl uzaicinājumu nav paguvuši apskatīt, seminārs notiks 20. janvārī, VID telpās. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

LKASA biedru sapulcē piedalījās kupls skaits dalībnieku – kopā 38. Uz sapulci ieradušies nebija vien četru uzņēmumu pārstāvji. Ar dažiem no asociācijas jaunajiem biedriem kopsapulcē bija iespēja tikties pirmoreiz. Turklāt sapulcē bija iespēja uzklausīt arī apdrošināšanas lietu speciālistu Jāni Maļinovski (AAS BTA) un uzzināt vairāk par jauno noteikumu prasību redzējumu no apdrošinātāju skatupunkta.

Dienas kārtībā tika ietverts atskats uz pārskata periodā paveikto – sadarbība, asociācijas finanšu rādītāji un apzinātās darbošanās jomas. Turpinājumā ar informatīvu prezentāciju tika stāstīts par kases aparātu nozares attīstības tendencēm pasaulē, norādot uz faktu, ka arvien vairāk valstu pievēršas uzdevumam izmantot kases aparātus un kases sistēmas kā instrumentu uzņēmēja apgrozījuma un nodokļu kontrolei.

Sapulces noslēguma daļa tika veltīta jautājumiem un diskusijai saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem. Vispirms tika skatītas jaunās tehniskās prasības, ar tām saistītie neskaidrie jautājumi. Joprojām palicis neatbildēts jautājums par “informatīvās sistēmas” jēdziena aprisēm un speciālistiem uztveramu specifikāciju.

Lietošanas noteikumi, kuros ietvertas tādas sadaļas kā lietotāja pienākumi, apkalpojošā dienesta pienākumi, reģistrācija vienotajā datu bāzē un atbilstības pārbaude, radīja daudz plašākas diskusijas, un dalībnieki izteica savu viedokli. Diemžēl uz atsevišķiem diskusiju jautājumiem atbildes tā arī izpalika. Iespējams tās būtu rastas, ja sapulci kuplinātu kāds Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis. Ar nožēlu gan jāsaka, ka šoreiz saspringtā grafika un lielās darba slodzes dēļ VID pārstāvim kases aparātu nozares sapulcē piedalīties nebija iespējas.

Jāuzteic vairāku uzņēmumu (Norel IT, NR DataPOS, Inkom) pārstāvji, kuri bija gatavojušies un ar jautājumiem aktīvi piedalījās diskusijā par normatīvajos aktos noteikto bankas garantijas vai apdrošināšanas nodrošinājumu kā priekšnoteikumu apkalpojošo dienestu darbības formēšanai.

Nils Matisons (NR DataPOS), Guntis Vanags (Digi Serviss) un Atis Ozols (Gilbarco Veeder-Root) uzturēja visiem aktuālu tēmu par plombu kārtību un ar to saistītās atbildības likteni gadījumos, kad apkalpojošo dienestu uzlikto plombu noņēmis cits dienests, bet vienotajā datu bāzē par to iztrūkst informācijas.

Sapulce tika noslēgta uz vienotas nots, un tika atzīta par lietderīgu. Pirms izklīšanas asociācijas biedri vēl uzkavējas pie kafijas tases, lai mazākās kompānijās un šaurākā lokā pārspriestu sev tuvos jautājumus.