2015. gadu aizvadot, pašā gada nogalē dienasgaismu ieraudzījuši MK noteikumu grozījumi, kuru tapšanas process nevarēja būt nepamanāms nozares pārstāvjiem, meklējot atbildes uz neskaitāmajiem kases aparātu lietotāju jautājumiem.

Valsts ieņēmumu dienests pēc ilgas un rūpīgas sagatavošanas un pielāgošanas decembrī iesniedza abus grozījumu projektus (grozījumi tehniskajām prasībām un grozījumi lietošanas kārtībai) Ministru kabinetam izskatīšanai 15. decembra sēdē.

Šeit varam norādīt uz vairākiem pozitīviem pavērsieniem, kas tiešām, domājams, pildīs paredzēto uzdevumu – padarīs nozari sakārtotāku un detalizētāk izklāstīs iekārtu obligātās tehniskās prasības; grozījumos ietveri un ņemti vērā vairāki LKASA ierosinājumi, priekšlikumi un norādes uz neprecizitātēm.

Protams, arī turpmāk veltīsim uzmanību visam, kas regulē kases aparātu nozari, virzīsim savus priekšlikumus, norādīsim uz nepilnībām, kuru rezultāts var izsaukt konfliktus, domstarpības vai nest zaudējumus tautsaimniecībai. Visticamāk pārrunu vērts būs jautājums par pakāpeniskas iekārtu pielāgošanas vai nomaiņas grafiku.

Ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 743 iespējams iepazīties šeit: http://likumi.lv/ta/id/278837
Ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 744 iespējams iepazīties šeit: http://likumi.lv/ta/id/278906

10. augustā notikušajā MKK sēdē tika skatīts jautājums par MK noteikumu Nr. 95 grozījumu projektu, kurā uzņēmēju un Valsts nodokļu kontrolieru pārstāvji prezentēja savu atšķirīgo redzējumu uz šī normatīvā akta prasībām un tā ietekmi uz tādām būtiskām sfērām kā Valsts budžetu un Valsts ekonomiku. Kā jau līdz šim – konfrontējošās puses stingri pieturas pie savas argumentācijas – uzņēmēji un tirgotāji norāda uz izdevumu sāpīgo pusi, Valsts ieņēmumu dienests – uz šābrīža nekontrolējamo peļņu un nodokļu noplūdi. Puses piekrīt, ka ir nepieciešams rast risinājumu, lai ievestu kārtību šajā kaujas laukā – katrs to redz atšķirīgi, bet vienojošs kopsaucējs ir izskaust no aprites kases tehniku, kura pieļauj krāpniecisku darbību. Turklāt pusēm ir līdzīgs viedoklis, ka būtu pārskatāma atbildības – piemērojamo sodu (to apmēra) kārtība. Tiek aicināts palielināt sodus par krāpniecību un attiecināt tos kā uz iekārtu lietotāju tā arī uz to uzturētāju – apkalpojošo dienestu. Ar MKK sēdes protokolu iespējams iepazīties šeit: http://tap.mk.gov.lv/mk/mkksedes/saraksts/s/protokols/?protokols=2015-08-10 Jāpiezīmē, ka atbilstoši procedūrai, tehnisko prasību normatīvais akts (MK noteikumu Nr. 95 grozījumi) ir nosūtīts saskaņošanai uz Eiropu. Acīmredzot pēc sekmīgas saskaņošanas grozījumu teksts būs pieejams arī citās valodās, kas varētu būt svarīgi iekārtu projektētājiem un izstrādātājiem. LKASA ir norādījusi uz dažām neprecizitātēm minētajā dokumentā, kuras nav tikušas ņemtas vērā VID intensīvā darba un slodzes dēļ. Šobrīd jāmin, ka vienotu (vienveidīgu) noteikumu izpratni varētu regulēt ar vēl papildus sagatavotu dokumentu un institūcijas palīdzību, kas kontrolētu valstī izmantojamo iekārtu atbilstību prasībām un konsultētu par šīm prasībām, skaidrojot pārprotamos punktus noteikumos. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, ar kuru esam kopīgi darbojušies risinājumu meklējumos, sniedz savu vērtējumu un ieteikumus: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/janis-endzins-kases-aparatu-problemu-var-atrisinat-samera-atri-un-efektivi-jau-tagad.d?id=46328205 Šodien, 13. augustā notikušajā VSS sanāksmē ir izsludināti MK noteikumu Nr. 96 grozījumi sabiedriskai apspriešanai. Tie apskatāmi šeit: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40366112 Aicinājums visiem asociācijas biedriem atvēlēt uzmanību šim projektam un izteikt savu vērtējumu un ieteikumus, nosūtot tos uz info@lkasa.lv. Viena no sadaļām, kas ar LKASA sadarbību ir iekļaujama šajā dokumentā ir sertificēšanas jautājums.

26. novembrī ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) iniciatīvu un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un vairāku uzņēmēju, kā arī Latvijas Kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas (LKASA) aktīvu iesaistīšanos tika organizēta atvērta diskusija par tēmu „Vai atsevišķu – negodīgu – tirgotāju dēļ jāmaksā visai nozarei?”, kas vistiešākajā veidā ir saistīta ar mums labi zināmajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 95 un 96, kuri ietver kases aparātu, kases sistēmu tehniskās prasības un to lietošanas prasības un nosacījumus.

Diskusijā piedalījās arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradins, Valsts Ieņēmumu Dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietnieks Kristaps Soms, un uzņēmēju organizāciju vadība, uzņēmēji – tirgotāji.

Pēc diskusijas LTRK ir paudusi Latvijas uzņēmēju nostāju un redzējumu un uzskata, ka pirms jauna regulējuma stāšanās spēkā jāveic ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi izvērtējums. Tirgotāji uzskata, ka jaunā regulējuma ieviešanas izmaksas biznesam ir nesamērīgi augstas un izvirzīto mērķi – cīnīties ar „ēnu” ekonomiku – var sasniegt daudz lētāk un efektīgāk. Tirdzniecības nozares pārstāvji, LDDK un LKASA lūdz šādus noteikumus esošajā redakcijā neapstiprināt, bet vēlreiz izmantot iespēju sēsties pie pārrunu galda noteikumu apspriešanai. Plašāk par atskatu uz diskusiju šajā publikācijā.

Valsts ieņēmumu dienestam ir savs analizējošs skaidrojums par pašreizējās situācijas un jauno Noteikumu potenciālā ieguvuma vērtējumu. VID uzskata, ka jaunie noteikumi elektronisko kases aparātu un kases sistēmu lietošanā un tehniskajās prasībās skars salīdzinoši nelielu komersantu daļu, taču ievērojami sekmēs nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Turklāt, Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) intervijā aktualizēts VID Nodokļu pārvaldes Direktora vietnieces Daces Pelēkās komentārs par apkalpojošo dienestu iesaistīšanos krāpniecisko shēmu realizācijā, piedāvājot metodes un līdzekļus, ar kuriem veikt krāpnieciskās darbības kases aparātos. Plašāk ar VID skaidrojumu iespējams iepazīties šajā publikācijā.

Latvijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektore Irēna Krustozoliņa notikušajā diskusijā par jaunajām prasībām kases aparātiem un sistēmām atzina, ka uzņēmējiem lauku reģionos ir bažas par iespējām ieviest jaunos kases aparātu noteikumus, tāpēc daži apsver iespēju nākamgad savu darbību pārtraukt. Plašāk šeit.

Lielo tirgotāju viedokļi par jauno Ministru kabinetu noteikumu ieviešanu ietver idejas par nepieciešamību pēc ilgtermiņa pārmaiņu ieviešanas, noteikumu pārskatīšanas un precizēšanas. Plašāk šie viedokļi aplūkoti šajā publikācijā.

Pilnu diskusijas videoierakstu iespējams noskatīties šeit: http://youtu.be/bseD2ej468Y

Diskusijā izmantotās prezentācijas pieejamas šeit: http://failiem.lv/u/lwnwfff

2014.gada 7.jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un biedrības „Latvijas kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācija (LKASA)” valdes priekšsēdētājs Ritvars Ziders parakstīja sadarbības vienošanos ar mērķi sniegt savstarpējas profesionālās konsultācijas un mazināt kases aparātu un sistēmu apkalpošanas, tirdzniecības un ražošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī sadarboties priekšlikumu sagatavošanā grozījumiem normatīvajos aktos.

Līdz ar vienošanos biedrība apņemas veicināt ar kases aparātu un sistēmu nozari saistītu normatīvo aktu veiksmīgu ieviešanu un realizāciju, periodiski apkopot un sniegt informāciju un konsultācijas VID par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, problēmjautājumiem kases aparātu un sistēmu apkalpošanas, tirdzniecības un ražošanas nozarē, kuru risināšanā būtu nepieciešami aktīvāki VID nodokļu administrēšanas pasākumi, un citiem jautājumiem.

Izvērtējot Latvijas kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu, tirgotāju un ražotāju asociācijas (LKASA) pieejamos datus par šobrīd valstī esošo kases aparātu (EKA) modeļu spektru, Ministru Kabineta (MK) noteikumu projektam Nr. 95 „Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” atbilst vien neliela daļa lietošanā esošo EKA.

Šobrīd valsts uzskaitē atrodas 51 tūkstotis EKA, no kuriem LKASA ir apzinājusi 49 tūkstošus aparātu (neapzināto EKA daļu veido gan sabiedriskajā transportā izmantotie modeļi, gan citi vairāk specializēti modeļi). Pēc LKASA datiem valstī lietošanā (vairāk nekā 90%) ir EKA ar papīra kontrollenti. Jaunie MK noteikumi paredz modifikācijas vai nomaiņu visiem EKA ar elektronisko kontrollenti. Savukārt EKA modeļu spektrs ar papīra kontrollenti ir pietiekami plašs un funkcionāli atšķirīgs. Pārskatot noteikumu prasības, jāsecina, ka arī lielākā daļa šo aparātu nav pilnībā atbilstoši.

Kopumā tikai 2,5 tūkstoši EKA iekļaujas MK izvirzītajās prasībās un šo aparātu lietotāji var nesatraukties (ja vien EKA īpašnieku gada apgrozījums nav saistošs citas kases tehnikas iegādei). Secinājums – šā brīža spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr. 95 atbilstošo kases aparātu skaits valstī izrādās krietni vien mazāks, nekā tas sākotnēji tika paredzēts anotācijā, izstrādājot MK noteikumus.